Es slīkstu smagās raudās,
Kā vilka gaudās.
Nakts mēnesnīcā
Es sāpēs piglaužos zemei,
Lūdzoties par sen mirušo un zudušo.
Es kliedzu pasaulei: ''neskaties, pazūdi.''
Tad ceļos un triecu vārdus pret debesīm...
Kliedzu garām lidojušajai vālodzei:
''mirsti maita, mirsti tevi nogalināja radītāji.''
Un atkal sāpēs sagrūstu pār zemi kādreiz tik mīļo... |
|
