Kad tuvais kļuvis tāls
Un it visas sāpes sirdī cauri gājušas.
Es vairos savu vājo un satraukto dvēseli rāt par vientulību.
Es nezinu cik spēšu viena sāpes ciest,
Un nezinu cik to spēs mana dzīve.
Nezinu cik spēšu sevi citiem ziedot,
Saņemot pretī nosodījumu par labestību...
Es lūdzu mēmās sāpēs un mēmā balsī,
Piedodiet ja variet, manu nespēku un sāpes,
Manu sirdi mīļošo.
Un mēma vilšanās sāp manī ik brīdi,
Kad tuvais kļuvis tāls.